Turcija – savdabīgs tilts starp austrumiem un rietumiem. Šeit sadzīvo senais un mūsdienīgais, nacionālais kolorīts un stils „modern” – tas viss, bez šaubām, padara Turciju par neparasti pievilcīgu vietu atpūtai. Ikviens, kurš kaut reizi ir pabijis Turcijā, zin, ka atpūta šeit nozīmē augstu kvalitāti, komfortu un, kas nav mazsvarīgi - pieejamas cenas.

Turcijai piederošā Vidusjūras piekraste iedalās divos reģionos. Rietumu piekraste ar daudzajiem līcīšiem un pussaliņām līdz pat Marmarisai tiek pieskaitīta Egejas jūrai. Dienvidu piekraste sākas tikai no Antaljas.

Turcija ir sena un viesmīlīga zeme. Šeit kopā savijušās austrumu un rietumu kultūras, veidojot savdabīgu sajaukumu, kuram līdzīga nav nekur citur pasaulē. Tas tādēļ, ka Turcija atrodas uz Eiropas un Āzijas robežas, austrumu – rietumu sauszemes ceļu un ziemeļu – dienvidu jūras ceļu krustpunktā, un tā mantojusi kaut ko no visiem, kas gadsimtu gaitā gājuši cauri šīm zemēm.

Turcijas ģeogrāfiskais novietojums allaž ir bijis gan tās skaistuma noslēpums, gan arī lāsts. Tieši valsts atrašanās vietas dēļ gadsimtu gaitā šo zemi ir vēlējušies iegūt daudzi – Turcija piederējusi gan hetu valstij un Romas impērijai, gan arī Maķedonijas Aleksandra un Osmāņu impērijām. Antīkās mākslas cienītāji šeit var baudīt gan islama, gan arī kristiešu kultūrai raksturīgos pieminekļus. Turcijā atradušies arī divi no septiņiem pasaules brīnumiem, kas liecināja par antīkās pasaules varenību – tas bija Halikarnasas mauzolejs un Artemīdas templis Efesā. Līdz mūsu dienām šie objekti diemžēl nav saglabājušies.

Turcija ir lieliska vieta atpūtai! Tās pludmales stiepjas no Grieķijas līdz pat Sīrijai – tie ir vairāk nekā tūkstoš kilometri smilšainu un akmeņainu krastu, līču, zvejnieku ciematiņu. Taurus kalni valsts dienvidos un Pontijas kalni Melnās jūras piekrastē savdabīgā veidā sadala Turcijas klimatu, padarot visu dienvidu piekrasti īpaši siltu un labvēlīgu atpūtai

Galvaspilsēta: Ankara.

Laika josla: tā pati, kas Latvijā.

Svētki un brīvdienas
1. janvāris (Jaungads), 23. aprīlis (Neatkarības diena un Bērnu diena), 1. maijs, 19. maijs (Ataturka piemiņas diena), 30. augusts (Uzvaras diena), 29. oktobris (Republikas diena), reliģisko svētku dienas.

Nacionālās īpatnības: musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti. Turki ir godīgi, laipni, galanti un pieklājīgi. Taču sarunu nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību. Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā.

Ģeogrāfija
Turcijas Republikas teritorija aizņem aptuveni 780 576 kvadrātkilometrus. Ziemeļos to apskalo Melnā jūra, dienvidos – Vidusjūra, bet rietumos – Egejas un Marmora jūra. Eiropā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju rietumos, Gruziju un Armēniju Aizkaukāzā. Austrumos Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, Tigras un Eifratas baseinā – ar Sīriju. Ģeogrāfiski

Turcijai piederošā Vidusjūras piekraste iedalās divos reģionos. Rietumu piekraste ar daudzajiem līcīšiem un pussaliņām līdz pat Marmarisai tiek pieskaitīta Egejas jūrai. Dienvidu piekraste sākas tikai no Antaljas. Ar savām smilšu pludmalēm šī piekraste izpelnījusies apzīmējumu „Turcijas Rivjēra”. Aiz pludmalēm, iekšzemē stiepjas auglīgi līdzenumi – senā Pamfīlija. No austrumu puses tā robežojas ar seno Kilikiju, kas atrodas uz zemesraga starp Alanju un Anamūru, no pārējās pasaules atdalīta ar stāvajām Tauru kalnu klintīm, kas paceļas tieši no jūras. Turcijas piekrastēs var atrast visu veidu pludmales, sākot no neaptverami plašām smilšu pludmalēm līdz nelieliem akmeņainiem līcīšiem.

Klimats
Vidusjūras subtropu. Karstas vasaras (ar gaisa temperatūru +23-33°C) un siltas ziemas (+13-15°C). Vislabāk uz Turciju braukt pavasarī un rudenī – no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim.

Iedzīvotāji: apmēram 63 miljoni; pārsvarā turki, ap 10 milj. kurdu, 1 milj. arābu, daži desmiti tūkstošu grieķu, armēņu un Spānijas ebreju.

Valoda
Turku. Pilsētās un tūrisma centros var sazināties arī angļu, vācu, franču un krievu valodā.

Reliģiskā piederība: iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi sunnīti. Lielākoties turki ir reliģiozi, un daudzas sadzīves sfēras atrodas islāma likumu iespaidā.

Naudas vienība
Turcijas lira. Apritē ir banknotes ar nominālvērtību 1, 5, 10, 20 un 50 Turcijas liru, kā arī monētas – 25 un 50 kurušas un 1 Turcijas lira.

Valūtas maiņa: to var izdarīt bankās un valūtas maiņas punktos. Bankas darbdienās strādā no 8.30 līdz 17.00 ar pusdienas pārtraukumu no 12.00 līdz 13.30.

Vīzas
Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi vīzu var saņemt, iebraucot valstī. Izkāpjot Turcijas lidostā, jāiegādājas vīzas marka (20 $), kas ļauj uzturēties valstī vienu mēnesi.

Muita: jebkuru valūtu Turcijā var ievest neierobežotā daudzumā, taču izvest nedrīkst vairāk kā 1000 $ vērtībā. Turcijas lira ir ļoti nestabila, tāpēc neiesakām mainīt valūtu pirms ierašanās valstī, tāpat nemainiet uzreiz visu summu un nepieņemiet banknotes, kuru vērtība ir mazāka, nekā minēts iepriekš: tās ir izņemtas no apgrozības.

Transports
Autobusi ir Turcijā populārākais transporta līdzeklis. Vidējā biļetes cena pilsētā – aptuveni 0,5 $. Maksa par taksometra pakalpojumiem vidēji ir 1,5 $ par kilometru (pēc skaitītāja). Naktīs (no 24:00 līdz 6:00) ir dubultais tarifs. Maršruta taksometriem (strādā no 6:00 līdz 24:00) cena par braucienu ir fiksēta. Mazās pilsētiņās sabiedriskā transporta kustība beidzas jau ap 20:00.

Spriegums tīklā: 220 V, 50 Hz.

Sakari: visi telefona sakari ir maksas. Zvanīt no viesnīcas sanāk daudz dārgāk, nekā no telefona automāta. Telefonu automāti visās kūrortpilsētās parasti atrodami viesnīcās vai to tuvumā.

Veikali: lēti ādas izstrādājumi, kokvilna, zeltlietas, oniksa un vara rotas un saimniecības priekšmeti ir padarījuši Turciju par vienu no pievilcīgākajām zemēm, kur iepirkties. Tā kā cenas nav fiksētas, tūristiem ir iespēja kaulēties ar pārdevēju, izbaudot īstu austrumu tirgus kolorītu. Veikali atvērti no 9:30 līdz 19:00, pārtraukums no 13:00 līdz 14:00. Izejamā diena ir svētdiena. Tirgus zem jumta Stambulā atvērts katru dienu no 8:00 līdz 19:00, izņemot svētdienas.

Veselība: iesaka vakcinēties pret A un B hepatītu. Ūdensvada ūdens ir derīgs dzeršanai, taču labāk lietot dzeramo ūdeni, kas fasēts pudelēs. To var iegādāties jebkurā veikalā.

Dzeramnauda: dod nesējam – 1 $, oficiantiem – 10% apmērā no pasūtījuma summas. Taksistiem dzeramnaudu dot nav pieņemts.

Kur zvanīt ārkārtas gadījumos? Policija – 155, ātrā palīdzība – 112, ugunsdzēsēji – 110, uzziņu dienests – 118, pasta pakalpojumi – 161.