Uztici savu atpūtu
profesionāļiem!
67 283 882
270 24 554

Ķīna

Grupu avio ceļojumi

Ceļojuma nosaukums Izlidošanas / izbraukšanas datumi
2017 2018
JlAgSpOkNvDcJnFbMrApMaJn
Pekina - Hainaņ
no 1090.00 € (14 naktis)
07
14
21
28
04
11
18
25
01
08
15
22
29
06
13
20
27
03
10
17
24
01
08
15
22
29
Pekina-Siaņa -Šanhaja-Sanja
no 1099.00 € (13 naktis)
07
14
21
28
04
11
18
25
01
08
15
22
29
06
13
20
27
03
10
17
24
01
08
15
22
29
Senā un Jaunā Ķīna
no 1175.00 € (6 naktis)
03
06
10
13
17
20
24
27
31
03
07
10
14
17
21
24
28
31
04
07
11
14
18
21
25
28
02
05
09
12
16
19
23
26
30
02
06
09
13
16
20
23
27
30
04
07
11
14
18
21
25
28
Apkārt Ķīnai
no 1265.00 € (9 naktis)
18
Lielā tūre - Vecā un Jaunā Ķīna
no 1380.00 € (7 naktis)
27
30
02
Trīs galvaspilsētas
no 1630.00 € (7 naktis)
01
05
08
12
15
19
22
26
29
02
05
09
12
16
19
23
26
30
02
06
09
13
16
20
23
27
30
04
07
11
14
18
21
25
28
01
04
08
11
15
18
22
25
29
02
06
09
13
16
20
23
27
30
Ķīnas jaunais gājiens
no 1770.00 € (10 naktis)
01
06
08
13
15
20
22
27
29
03
05
10
12
17
19
24
26
31
02
07
09
14
16
21
23
28
30
05
07
12
14
19
21
26
28
02
04
09
11
16
18
23
25
30
02
07
09
14
16
21
23
28
30
Ķīnas Jandzi upes kruīzs
no 2225.00 € (10 naktis)
05
Unikālā Ķīna+Pludmale
no 2270.00 € (15 naktis)
07
14
21
28
04
11
18
25
01
08
15
22
29
06
13
20
27
03
10
17
24
01
08
15
22
29
Grand tūre + Guiliņa + Hainan sala
no 2499.00 € (13 naktis)
07
14
21
28
04
11
18
25
01
08
15
22
29
06
13
20
27
03
10
17
24
01
08
15
22
29
Dienvidķīna un Tibeta
no 3295.00 € (15 naktis)
13
Pa Zīda ceļu Kirgizstānā un Ķīnā
no 3295.00 € (13 naktis)
10

Ķīnas tradicionālā arhitektūra un māksla

Tāpat kā reliģiski filozofiskā doma, arī arhitektūra un māksla ir ierakstījušas ne vienu vien spilgtu lapaspusi gan Ķīnas, gan visas pasaules kultūras vēsturē. Visas pieminētās sfēras ir savstarpēji ļoti cieši saistītas, un divas pēdējās uzskatāmi atbalso ķīniešiem raksturīgo pasaules redzējumu.
Līdzīgi kā citās senajās kultūrās, arī Ķīnā mākslas sūtība neaprobežojas vienīgi ar izdaiļojošo funkciju. Īpaši senatnē māksla ir veids, kā cilvēkam uzturēt kontaktus ar Visumā valdošajiem dievišķajiem spēkiem un simbolos paust savus priekšstatus par dabas harmoniju veidojošajiem principiem. Tas jūtams jau pašos senākajos mākslas darbos. Kā uzskatāmu piemēru var minēt Janšao keramiku (4. - 3. gt. p.m.ē.). Raksti, kas rotā šos traukus, nav vienīgi mākslinieciski radošā impulsa kaprīze, bet gan simbolos izteikti priekšstati par Visumā valdošajām enerģijām, to ritmiem. Ielikt rakstā nozīmē piesaukt, pieminēt, padarīt par klāt esošu un rituāla ceļā stāties ar šiem dievišķās dabas spēkiem zināmās attiecībās. Labi ieskatoties, arī šodien varam senajos rakstos atpazīt saules, mēness un citu debess ķermeņu simbolus, enerģiju spirāles un nebeidzamās pārmaiņas atspoguļojošos līkločus. Tādējādi, mācoties izprast dabas likumsakarības, cilvēks mēģināja izprast pats sevi, savas eksistences jēgu.
Šādus traukus lietoja gan sadzīvē, gan mirušo kulta ceremonijās, gan citos rituālos, tos ievietoja kapenēs, izmantoja ziedojumu vākšanai. Simbolisko zīmju atveidos varam saskatīt piktogrāfiskā raksta aizsākumus. Trauku plastiskās formas savus apveidus ieguvušas ar podnieku ripas palīdzību, tās raksturīgas arī visai vēlākajai ķīniešu keramikai.
Sākot ar 2. gt. p.m.ē., rituāliem domātie priekšmeti tiek gatavoti no bronzas. To formas kļūst daudzveidīgākas (bļodas, krūzes, šķīvji, katliņi). Sarežģīts ģeometrisks un zoomorfs raksts klāj visu izstrādājuma virsmu. No biežāk sastopamajiem ir grieķu meandram līdzīgais ornaments, tas simbolizē pērkonu, osiņu, vāciņu, stūru izliekumos bieži tiek atveidotas dzīvnieku formas (putni, drakoni, vēršu galvas), kas sevī iemieso dažādas dabas stihijas, kuras cilvēkam nes veiksmi un pārticību. Reizēm pats trauks atgādina dzīvnieku. 1. gt. p.m.ē. formas vienkāršojas. Šķīvjus, diskus, bronzas spoguļus no vienas vietas klāj sarežģīts maģisks ornaments.

Ķīniešu virtuve. Rietumu pasaulei ķīniešu virtuve saistās ar irbulīšiem, ķīniešu nūdelēm, un ēdieniem saldskābajā mērcē. Taču ķīniešu kulinārijas tradīcijas ir daudz dziļākas un ēšanas kultūrai ir ļoti liela nozīme ikviena ķīnieša dzīvē. Ļoti būtisks priekšnoteikums ķīniešu ēdienam ir tā estētiskais noformējums, jo ēdienam tradicionāli ne tikai jāremdina izsalkums, bet arī jāsniedz mākslinieciska bauda. Ķīniešu virtuvē ēdiena sastāvdaļas pieņemts sagriezt nelielos vienādos gabaliņos, lai tā pagatavošanas process nebūtu ilgstošs un ēdiens nezaudētu vērtīgas vielas un vitamīnus. Ķīnieši ēdienā izšķir piecas garšas īpatnības - saldu, skābu, rūgtu, sāļu un pikantu, tās saistot ar pieciem cilvēka ķermeņa pamatorgāniem - sirdi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, plaušām un nierēm, kas nodrošina organisma pareizu funkcionēšanu. Svaiga ingvera sakne, ķiploki, žāvēti liliju dīksti, īpašas sēnes un ūdens augi pazīstami ar dažādu slimību ārstējošām īpašībām. Ķīniešu ēdienos jāievēro precīzas proporcijas starp gaļas un dārzeņu ēdieniem: gaļas ēdienā jābūt 1/3 dārzeņu, bet dārzeņu ēdienā 1/3 gaļas. Ķīnā plaši lieto sojas produktus - sojas pienu, sieru, mērci. Ķīniešu virtuvē bieži izmanto dažādas nūdeles un rīsus.

Daudzi cilvēki Eiropā ir ļoti iecienījuši Ķīniešu virtuvi, arī Latvijā, ēdiens varbūt tiešām ir līdzīgs, bet ar eiropeiskām garšvielām, jo nogaršojot ēdienu Ķīnā lielākā daļa ēdienu nav baudāma, jo ļoti daudz tiek izmantotas tradicionālās garšvielas, kas nav pierastas baltajam cilvēkam. Tādēļ Latvijā esošās ķīniešu ēstuves un restorānus, nevarētu uzskatīt, par tradicionālu ķīniešu ēdienu, par ķīniešu ēdienu ar Eiropas garšvielām gan. Bieži arī cilvēki jauc „suši" uzskatot to par ķīniešu virtuves sastāvdaļu, bet šī ēdiena dzimtene ir Japāna.

Rīsu ēšana ar irbulīšiem bieži sagādā problēmas, tādēļ ieteicams vienā rokā rīsu bļodiņu turēt pēc iespējas tuvāk mutei un ar otrā rokā esošajiem irbulīšiem rīsus bāzt mutē. Tā var izvairīties no rīsiem klēpī, uz galda vai uz baltā T krekla. Ķīniešiem nav pieņemts irbulīšus stāvus spraust rīsu bļodā, jo tā ir klaja necieņa pret nama saimniekiem. Kad maltīte pabeigta, sakrustoti irbulīši ir zīme apkalpotājiem, ka vēlies maksāt rēķinu. Ķīnā pieņemts, ka ēdienu uz šķīvja uzliek pavārs vai saimnieks, izmantojot savus irbulīšus vai karoti, kas simbolizē īpašu cieņu un pieklājību. Lai arī lielai daļai no mums ēšana ar irbuļiem šķiet uzjautrinoša, spēlēšanās ar tiem nav pieļaujama.

Tradicionāls ķīniešu dzēriens ir zaļā tēja, kas nepārprotami simbolizē ķīnu, jo, piemēram, apmetoties labā ķīniešu viesnīcā uz galdiņa vienmēr atradīsies ūdens un tikai un vienīgi zaļā tēja, nevis kā Eiropā melnā vai augļu tējas, arī ķīniešu gidiem vienmēr līdz bija zaļā tēja vai somā, vai uzkārta kaklā uz aukliņas, kas likās ļoti interesanti. No alkoholiskajiem dzērieniem populārs ir degvīns „Maota", kas garšo nedaudz savādāk un alus. Lai cik dīvaini neliktos, bet Ķīnā alus tiešām ir ļoti populārs, ik gadu notiek alus festivāls, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas, kā arī Latvijas.

Tā kā lielākā ķīniešu daļa tomēr nav kristieši, lielākās ziemas svinības ir ķīniešu Jaunais Gads, kas tiek svinēts janvāra beigās. Ķīnā gan šīs svinības sauc par Pavasara festivālu un tas ir laiks, kad ģimenes apdāvina savus bērnus ar jaunu apģērbu un rotaļlietām. Būtisks ķīniešu Jaunā gada svinību aspekts nekristīgajā iedzīvotāju daļā ir senču pielūgsme. Tad mājās goda vietā tiek izkarinātas senču fotogrāfijas un svētkus var svinēt gara vienotībā ar aizgājējiem. ķīniešu restorāna nav pieļaujama.

Pavasara svētkos mājas ieejas durvju abās pusēs tiek izlīmēti papīra uzraksti, telpas tiek izrotātas ar iemīļotām jaungada kartiņām. Pavasara svētku priekšvakarā, ko dēvē par „čusi", visa ģimene sanāk kopā. Tiek rīkotas bagātīgas svētku vakariņas, pēc kurām skatās pazīstamu mākslinieku uzstāšanos TV, sarunājas par dažādām tēmām, spēlē spēles. Daudzās ģimenēs jaunieši neiet gulēt visu nakti, to dēvē par „šoisui" - Jaunā gada gaidīšanu. Nākamās dienas rītā daudzās ģimenēs ēd pelmeņus „czjaoczi". Pēc brokastīm jāapiet apkārt radinieku un tuvinieku mājai ar apsveikumiem un visa laba novēlējumiem. Pavasara svētku dienās rīko masu priekšnesumus: lauvu dejas, drakonu dejas, rotaļas „sauszemes laivas", priekšnesumus uz ķekatām. Diemžēl Ķīnā biju vasarā, tādēļ pavasara svētkos piedalījusies netiku. Toties pelmeņi- „czjaoczi" tika nogaršoti, arī eiropiešiem garšas ziņā baudāmi, šos pelmeņus pildītus ar gaļu vai dārzeņiem var iegādāties jebkurā vienkāršā, gan arī smalkā kafejnīcā.

Ķīniešu veselīgā maltīte un mīlestība pret sporta aktivitātēm ir ilgā mūža noslēpums, jo esot Ķīnā ikviens var pārliecināties, ka pat lielas pilsētas, kā Pekina parkos katru rītu ap 6.00 notiek kolektīva vingrošana pusstundas garumā, vairāk gan pie šīs tradīcijas pieturas cilvēki pēc četrdesmit un pensionāri.

Literatūrā minētas daudz un dažādas tradīcijas, kas sen jau ir novecojušas, kā, piemēram, kāju deformācija, kad sieviete, saspiež kāju pirkstus kopā ar stingru lentu un iespiež maza izmēra cietos apavos, un gadu gaitā, kāja iegūst smailu mazu formu, cigarešu paciņas garumā. Pēc iespējas mazāka kāja tika uzskatīta kā skaistuma etalons. Bet šī tradīcija jau gandrīz vairs nepastāv, var vēl sastapt ļoti vecas sievietes provincēs, kurām ir kājas „skaistuma deformācija".

 

home