Uztici savu atpūtu
profesionāļiem!

Beļģija

 Beļģija
 Beļģijā
runā trijās valodās. Valsts D daļā , netālu no Francijas robežas, cilvēki runā franciski. Uz Z no Briseles lielākā daļa iedzīvotāju runā flāmu valodā, kas tuva holandiešu valodai. Austrumu pierobežā oficiālā valoda ir vācu. Briselē lielākā daļa cilvēku runā franciski, plaši izplatīta ir arī flāmu valoda, būtībā- galvaspilsēta ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss.

Beļģija ir valsts ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā: 4205 km /1000 km2  .
Beļģijai raksturīgajās smagās rūpniecības nozarēs (ogļu ieguve un tērauda ražošana), tagad vērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares-ķimikāliju( minerālmēslu un sodas ražošana) un elektrisko ierīču ražošana-un apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās mašīnbūves nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.

Brisele ir Beļģijas galvaspilsēta, valdības un tirdzniecības centrs. Tā ir arī starptautiski nozīmīga pilsēta. Brisele ir Beniluksa savienības ( vēl Luksemburga un Nīderlande) centrs, tāpēc tai ir sena starptautisko attiecību vēsture. Tagad Brisele ir arī Eiropas Savienības administrācijas atrašanās vieta, un te atrodas vairākas starptautiskas organizācijas - lielākā daļa Eiropas institūciju, kā arī NATO galvenā pārvalde. Briselē atrodas Eiropas skaistākais centrālais laukums Grand Palace, ap kuru izvietoti: slavenā Manneken Pis statuja, Senās Mākslas muzejs un Modernās Mākslas muzejs. Un kur tad bez „Čurājošā puisēna”? Tas kļuvis tāds kā Briseles simbols. Puisēns ir strūklaka, kas novietota ap 2,5 m augstumā. Mīlīgais puisēns tiek ģērbts dažādos tērpos, atbilstoši kādiem valstiskiem, politiskiem vai pat starptautiskiem notikumiem. Brisele ir viena no Eiropas jūgendstila galvaspilsētām, kurā savu radošo izpausmi guvis jūgendstila meistars Viktors Orta. Viņa celtie nami šeit aplūkojami kā uz delnas un rada interesi jūgendstila namu „medniekiem”.
Mākslas cienītājiem Beļģija ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Briseles Karaliskajā mākslas muzejā atrodas viena no lielākajām Brēgeļu dzimtas darbu kolekcijām. Antverpenē zinātājus piesaista Rubensa māja, Brigē -izcilā flāmu vecmeistaru darbu kolekcija. Antverpenē- gotiskā stila baznīca Onze-Lieve-Vrouve katedrāle, slavenais Antverpenes Zooloģiskais dārzs, bet Brigē- Anatomijas muzejs.
Bijušajās ogļu raktuvēs pie Monsas nesen atklāts jaunākais Laikmetīgās Mākslas muzejs ar īsu nosaukumu-MAC.
 
Beļģija ir arī mūzikas zeme. Briseles Karaliskā opera La Monnaie ik sezonu piedāvā virkni jauniestudējumu, kuros piedalās pasaules izcilākie mūziķi.
Gentē, Brigē , Antverpenē- darbojas Flāmu opera, bet Lježā – karaliskais Valonijas operteātris. Briseles Mākslas pilī- Palais des Beaux Arts skan nereti arī Baibas Skrides un Kremerata Baltica muzicējums.
Beļģijā nebūs jāpārvar lieli attālumi, jo jebkurš maršruts šajā valstī veicams dienas laikā, tādēļ šī valsts piemērota ekskursijām arī tiem, kas nav autotūristi, bet ceļo ar vilcienu, velosipēdu vai tāpat – ar kājām.
Vaterlo (Waterloo) ir pašvaldība Beļģijā un atrodas Valonijas provincē. Pilsētas atpazīstamības iemesls ir slavenā Vaterlo kauja, kas notika 1815. gada 18. jūnijā starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citi), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Pakalna galā atrodas piemiņas zīme lauvas  statujas formā ar 216 kāpnēm. Pie tam lauvas skatās uz Francijas pusi.
 
Nacionālā virtuve: Tā kā eiropieši ēd daudzveidīgu pārtiku, tad arī Beļģija slavena ar sviesta un siera ražojumiem, ar šokolādes izstrādājumiem. Valstī audzē arī tradicionālas lauksaimniecības kultūras- kartupeļus, dārzeņus augļus. Beļģu ēdiens ir veidojies franču un flāmu virtuves ietekmē. Ļoti populāras ir zupas. Katram reģionam ir savas vietējās receptes. Raksturīgākais ēdiens ir gliemji ar ceptiem kartupeļiem, nieres ar paegļu ogām, karbonāde flāmu gaumē( pagatavota ar alu), pupiņu salāti ar speķa šķēlītēm etiķa mērcē, brūnā rīsu biezputra ar grauzdētu cukuru, svaigs zutis, cigoriņu salāti un redīsi ar sāli.
Beļģu virtuve ir slavena arī ar savām jūras veltēm tādām kā mīdijas ,mulles( īpašas jūras gliemenes), kuras pasniedz lielās bļodās, vārītas vīnā ar dažādām mērcēm un garšvielām, un kuru ēšana ir kā maza izrāde un piedzīvojums.

 

Antario SIA ir noslēdzis 2016.gada 6.jūnijā līgumu Nr. SKV-TL-2016/16 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds
home