Uztici savu atpūtu
profesionāļiem!

Norvēģija

Autobusu braucieni

Ceļojuma nosaukums Izlidošanas / izbraukšanas datumi
2019 2020
SpOkNvDcJnFbMrApMaJnJlAg
Norvēģijas fjordu kruīzs
no 149.00 € (4 naktis)
26

 Norvēģija  ir zeme, kur jūra satiekas ar kalniem, kur vasarās var vērot ledājus un sniegotas kalnu virsotnes

 
Norvēģu dabai raksturīgi fjordi, kas ir gari, šauri jūras līči. Norvēģijas fjordu daudzveidībai ir arī citas izpausmes. Piemēram, vasarā var uzsākt dienu, slēpojot Folgefonnas ledājā, un, dienu nobeidzot, vakarā izpeldēties jūrā.
 
Norvēģija ir Eiropas 5. lielākā valsts. Tās nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē - ceļš uz ziemeļiem. Norvēģija izceļas ar neurbanizēto, neskarto vidi un cilvēku radītajām atrakcijām, kuras ir vērts redzēt un izbaudīt. Visa Norvēģija šķiet dabas brīnumu virkne - Brigsdāles ledājs, Geirangera fjords, Troļļu ceļš, Romsdāle, Nordkaps, Veringfoss, Latefoss... Norvēģijā vērts redzēt jūras piekrastes pilsētiņas un ciematiņus, elpu aizraujošas ainavas ar kalniem, fjordiem, ūdenskritumiem, galvaspilsētu Oslo, kā arī skandināvu jūgendstila pilsētu Olesundu un šarmanto, koka arhitektūras paraugiem dāsno Bergenu. Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, Henrikam Ibsenam, Knutam Hamsunam un Sigrijai Unsetei. Komponists Edvards Grigs un mākslinieks Edvards Munks arī bija norvēģi. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas.
 
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna austrumu krastā, Skandināvijas pussalas rietumu daļā. Dienvidu daļā valsti apskalo Ziemeļjūra. Robežojas ar Zviedriju rietumos, ar Dāniju dienvidos, ar Krieviju un Somiju ziemeļos, ar Lielbritāniju dienvidaustrumos.
Vārds „Norvēģija” nozīmē „ceļš uz ziemeļiem”. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps (710 10’48”).
 
Klimats: rietumu daļu būtiski ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume, kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā Ziemeļamerikā tajos pašos platuma grādos. Dodoties uz Norvēģiju, vēlams paņemt līdzi vējjaku, lietusmēteli vai lietussargu, jo siltā straume veicina ūdens iztvaikošanu un nokrišņu, miglu veidošanos. Savukārt, valdošie rietumu vēji nes mitrās gaisa masas uz piekrasti. Tās atduras pret Skandināvijas kalniem, ceļas augšup, un izkrīt nokrišņu veidā. Nebrīnieties, ja, kāpjot kādā augstākā virsotnē, tur jūs sagaidīs migla (un redzamības nekādas), lietus un vējš. Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 0C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 0C, jūlijā + 13 0C visā teritorijā.Norvēģija kā līdere pasaules valstu vidū izceļas ar elektroenerģijas ražošanu uz 1 iedzīvotāju (24 000 kWh gadā). To paveic daudzie HES un straujās kalnu upes. Norvēģiem ir paradums vienmēr atstāt gaismu tualetē, jo lētā elektroenerģija nerada robus ģimenes budžetā.Norvēģija ir vienīgā valsts pasaulē, kur var redzēt brīdinājuma zīmi ceļmalā:” Uzmanību, troļļi!” Tādu ieraudzīt varēsiet pie ainaviskā Troļļu ceļa (atklāts 1936.g.), un sastapt pašus tumsas un krēslas radījumus jums izdosies arī. Troļļu ceļu veido 11 serpentīnveida līkumi ar kopējo augstuma starpību 900 m. Šo un daudzus citus augstkalnu ceļus ziemas periodā slēdz, jo tos klāj vairāku metru biezs sniegs slānis. Vasarā braucot pa kalnu ceļiem, vērts pavērot koka kārtis ceļmalās un atzīmes uz tām- tik augsts bijis sniega slānis ziemā.
 
Troļļu siena ir augstākā vertikālā klints Eiropā: 1000 m augsta. Tajā pirmoreiz uzkāpa 1965.gadā. Romsdāles ieleja ar skaudru dabas skaistumu, dramatismu un nervus kutinošajiem troļļu ceļiem ir īsts pārbaudījums kārtīgam Norvēģijas mīļotājam. Tepat kā no debesīm krīt Vermas ūdenskritums (Vermafoss).Garākais no fjordiem ir Sognefjords (220 km). Tā platums ir 6-8 km, un dziļākā vieta ir 1244 m(82 km no okeāna). Pie ieejas vienā no fjorda atzariem-Esefjordā atrodas lielākais Sognefjorda tūrisma centrs- Balestranna. Lustrafjorda atzara ziemeļdaļā atrodas Šoldenas ciems, kur no 1705.līdz 1723.gadam bijušas zelta raktuves.
 
Nacionālie ēdieni. Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas,
pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes
un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme šeit ir pienam, to norvēģi
lieto ļoti lielā daudzumā. Par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi
streiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras.
 
Platība:
kopējā: 323,802 km2 (bez Jana Majena salas, Svalbāras un antarktiskajiem īpašumiem)
sauszeme: 307,442 km2
Ūdeņi: 16,360 km2
Robežas kopgarums ar Somiju ir 727 km, ar Zviedriju 1,619 km, ar Krieviju 196 km.
Krasta līnijas kopgarums: 25 148 km
Galvaspilsēta: Oslo
Iedzīvotāji: 4,627,926 (2007.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: norvēģi (97%), sāmi jeb lapi (0,9%) un kveni(Norvēģijas somi). Sāmi dzīvo valsts ziemeļdaļā. Dienviddaļā dzīvo arī dāņi un zviedri.
 
Mūža ilgums: Skandināvi ir ilgdzīvotāji Eiropā!
vidējais: 79.67 gadi
vīrieši: 77.04 gadi
sievietes: 82.46 gadi (2007)
 
Iedzīvotāju blīvums: 13 cilv./km2. Eiropā Norvēģija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm.
 
Valsts valoda: norvēģu
 
IKP/PP: $ uz 1 iedz.46 300 (2006)
 
Naudas vienība: Norvēģijas krona (NOK)=100 ēras
 
Antario SIA ir noslēdzis 2016.gada 6.jūnijā līgumu Nr. SKV-TL-2016/16 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds
home